Skatoties uz zivju stāvokli Latvijas ūdeņos, mēs varam redzēt sekas cilvēku rīcībai. Taču labā ziņa ir tā, ka šo pagātnes rīcību rezultāts nav neatgriezenisks. Atjaunojot ekosistēmas, nojaucot aizsprostus upēs un attīrot notekūdeņus, mēs varam samazināt ūdens piesārņojumu un atgriezt zivju populācijas Latvijas ūdeņos.
Par kampaņu
Latvija ir zilo ūdeņu zeme, taču pēdējos gados mūsu ūdeņi vairāk sāk atgādināt aizaugušu grāvi. Baltijas jūra ir kļuvusi par vienu no piesārņotākajām pasaulē - aptuveni trešdaļa tās teritorijas ir mirusi un zivju populācijas samazinās līdz kritiskam līmenim. Arī upes un ezeri, kas reiz burzguļoja pilni ar dzīvību, tagad ir aizsprostoti un piesārņoti. Taču dambji un piesārņojums nav tikai Latvijas ūdeņos. Arī cilvēku prātos un domāšanā. Tāpēc kampaņā “Ja vien ūdeņi spētu runāt” vēlamies tos nojaukt un aicināt sabiedrību ieklausīties, lai katram būtu izpratne par to, kas notiks, ja situācija šādi turpināsies.
Zivis nerunā, tāpēc Latvijas slavenības runā viņu vietā.
Bēdīgā statistika
56%
no pasaules jūras iemītnieku populācijām pēdējo 50 gadu laikā ir samazinājušās.
81%
no migrējošo zivju populācijām pēdējo 50 gadu laikā ir samazinājušās.
1/3
daļa no Baltijas jūras
ir mirusi.
35%
visiem ūdens objektiem Latvijā sasniedz labu un izcilu ekoloģisko kvalitāti.
90%
Eiropas zušu populācija pēdējo 50 gadu laikā ir samazinājusies.
Kā tu vari iesaistīties
Piedalies dabas atjaunošanas talkās
Pasauldes dabas fonds rīko talkas upēs, lai atjaunotu upju ekosistēmas un cīnītos ar invazīvajām sugām. Talkas tiek rīkotas katru gadu no jūnija līdz septembra vidum.
Apsaimnieko vidi draudzīgi
Ja tev ir īpašums ūdens tuvumā, seko Pasaules dabas fonda ieteikumiem, kā apsaimniekot īpašumu videi draudzīgi, kā arī Goodwater projekta ieteikumiem.
Nojauc aizsprostus
Ja cilvēks uz upes pie mājas ir izveidojis akmens krāvumu peldvietai, to nojaucot, uzreiz tiek uzlabots upes stāvoklis un atjaunots zivju migrācijas ceļš.
Izvēlies ilgtspējīgi zvejotās zivis
Lai mazinātu pārzveju, seko Pasaules dabas fonda zivju gidam www.zivjugids.lv, kurā katru novembri tiek atjaunots saraksts ar informāciju par videi draudzīgākajām izvēlēm starp Latvijas tirgū izplatītākajiem zivju un jūras velšu veidiem.
Ziedo dabas aizsardzībai
Ziedojumi palīdz finansēt upju atjaunošanu un aizsprostu nojaukšanu, pētījumus, talkas un sabiedrības izglītošanu saistībā ar ūdeņiem.
Ieteikumi sadzīves kanalizācijas lietošanā
Sadzīves kanalizācijas tīklā bieži vien nonāk priekšmeti un vielas, kuriem tur nemaz nevajadzētu nonākt. Tas, savukārt, apdraud pilsētas kanalizācijas sistēmu. Ja arī šīs lietas neaizdambē iekšējos kanalizācijas tīklus, tās nonāk centralizētajā kanalizācijas sistēmā un pirms nokļūst notekūdeņu attīrīšanas iekārtās, iesprūst kanalizācijas sūkņu stacijās, nereti apstādinot sūkņu darbību.
Tāpēc Rīgas ūdens aicina sabiedrību piedomāt par saviem ikdienas paradumiem sadzīves kanalizācijas lietošanā. Ne tikai pie tā, kas tiek noskalots tualetes podā, bet arī iemests ielu šahtās un sadzīves kanalizācijas kolektoros. Piesārņoti notekūdeņi ietekmē gruntsūdeņus, kuri tālāk ietek mūsu upēs un ezeros, tādējādi veicinot ūdenstilpju pakāpenisku aizaugšanu.
bīstamās vielas bojā bioloģiskos attīrīšanas procesus
daļa piesārņotāju nonāk dabiskajos ūdeņos
samazina dzeramā ūdens kvalitāti
Ko nedrīkst izmest kanalizācijā
dažādus papīra izstrādājumus:
papīra dvieļus, salvetes, avīzes, uzlīmes, iepakojuma materiālus u.c.
Higiēnas piederumus:
mitrās salvetes, tamponus, vates plāksnītes un kociņus, paketes, pamperus, zobu diegus u.c.
Tekstila izstrādājumus:
cimdus, zeķes, zeķubikses, apakšveļu, T-kreklus, grīdas lupatas, aizkarus u.c.
Ēdienu atliekas, kas nav šķidrā veidā:
gaļas gabalus, rīsus un makaronus, dārzeņu mizas, ogu izspaidas, kafijas biezumus, olu čaumalas, taukus un eļļu, miltus u.c.
Medikamentus un ķimikālijas:
tabletes, tinktūras u.c. medikamentus
Plašāku informāciju un praktiskus padomus atbildīgākai kanalizācijas lietošanai meklē Rīgas ūdens mājaslapā.
